Lewis & Short

2. trītus, ūs (found only in abl. sing.), m. [tero], a rubbing or wearing: lapidum conflictu atque tritu, * Cic. N. D. 2, 9, 25; cf. Plin. 33, 4, 21, § 66 (al. attritu); 34, 12, 30, § 120 (dub.); Lact. 6, 4, 6.