Lewis & Short

ăbĭtĭo, ōnis, f. [abeo], a going away, departure.

  1. I. In gen. (ante-class. for abitus), Plaut. Rud. 2, 6, 19; Ter. Heaut. 1, 2, 16.
  2. II. In partic., = mors, death, acc. to Gloss. ap. Paul. ex Fest. p. 380, 9 Müll.