Lewis & Short

‡ dēsponsor, ōris, m. [despondeo], one who betroths, acc. to Varr. L. L. 6, § 69 Müll.

• ...
• dēspĭcus
• dēsplendesco
• dēspŏlĭātĭo
• dēspŏlĭātor
• dēspŏlĭo
• dēspondĕo
• dēsponsātĭo
• dēsponsĭo
• dēsponso
• dēsponsor
• dēsponsus
• dēspūmātĭo
• dēspūmo
• dēspŭo
• dēspūtāmentum
• dēspūtum
• dēsquāmo
• Dēsquāmāta
• dēsterno
• dēsterto
• ...