Lewis & Short

jūrātĭo, ōnis, f. [juro], a swearing, an oath (post-class.), Macr. S. 1, 6, 30; Tert. Idol. 21.

• ...
• jūnĭpĕrĕus
• jūnĭpĕrus
• jūnĭpĭrus
• Jūnĭus
• jūnix
• jŭvĕnix
• Jūno
• Jūnōnālis
• Jūnōnĭcŏla
• Jūnōnĭgĕna
• Jūnōnĭus
• Jūppĭter
• Jūpĭter
• Jūra
• Jūres
• Jūrensis
• jūrāmentum
• jūrandum
• jūrātĭo
• jūrātīvus
• jūrātō
• jūrātor
• jūrātōrĭus
• jūrātus
• jūrĕconsultus
• jūrĕjūro
• jūrĕpĕrītus
• jūrĕus
• ...