Lewis & Short

Brĭgantĭcus, i, m., a Roman cognomen, Tac. H. 2, 22; 4, 70 (Brĕ-, Halm).

• ...
• brĕvĭo
• brĕvis
• brĕvia
• brĕvī
• brĕve
• brĕvĭter
• brĕvĭtas
• brĕvĭter
• brĭa
• hebrĭa
• Brĭăreus
• Brĭărēĭus
• Brĭētes
• brĭgantes
• Brĭgantes
• Brĭgantĭcus
• Brĕgantĭcus
• Brĭgantĭum
• Brĭgantĭa
• Brĭgantīnus
• Brigĭāni
• Brīmo
• Brinĭātes
• brīsa
• Brīsaeus
• Brīsēus
• Brīsēïs
• Brĭtanni
• Brĭtannĭa
• Brittānĭa
• Brĭtannus
• Brĭtannĭcus
• Britto
• Brīto
• Brĭtannis
• Brĭtannĭcĭānus
• Brĭtŏmartis
• ...