Lewis & Short

‡ combīnātĭo, ōnis, f. [combino], a joining two by two, ζεῦξις κατὰ δύο, Gloss. Gr. Lat.

• ...
• cōmarchus
• cŏmăron
• cŏmātōrĭus
• cŏmātŭlus
• cŏmātus
• Combē
• combennŏnes
• combĭbo
• conbĭbo
• combĭbo
• conbĭbo
• combīnātĭo
• combīno
• conbīno
• combrētum
• combullĭo
• conbullĭo
• combūro
• conbūro
• combustum
• combustĭo
• combustum
• combustūra
• combustus
• cŏmē
• ...