Lewis & Short

2. irrītus, ūs, m., v. hirritus.

• ...
• irrītātĭo
• inrītātĭo
• irrītātor
• inrītātor
• irrītātrix
• inrītātrix
• irrītātus
• irrītātus
• inrītātus
• irrĭtē
• inrĭtē
• irrīto
• inrīto
• irrītātus
• irrītātē
• irrĭto
• inrĭto
• irrĭtus
• inrĭtus
• irrĭtum
• irrĭtē
• irrītus
• irrōbŏrasco
• inrōbŏrasco
• irrŏgātĭo
• inrŏgātĭo
• irrŏgo
• inrŏgo
• irrōro
• inrōro
• irrŏto
• inrŏto
• irrŭbesco
• inrŭbesco
• irructo
• inructo
• irrŭdis
• irrūfo
• inrūfo
• ...